Formulējot šo teoriju, viņš tātad skaidri apzinājās, ka nespēs iemīlēt nevienu citu, kā tikai Aiju, kas īsti viņu negrib. Tātad- Aija bija Jāņa sirds tonis, bet Jānis- Aijas atbalss. Diemžēl Jānis nebija Aijas sirds tonis, un nav īsti skaidrs, vai Aijai vispār bija kāds sirds tonis un vai viņa bija kāda cilvēka atbalss. No tā arī parādās, tas ka viss jau bija noteikts ar likteni, kad Jānis pirmo reizi satiek Aiju. Tas ka viņš varēs mīlēt tikai viņu, kas iznīcinās viņu vēlāk romānā. Tas izteikt ar šo citātu:
"Un cik savādi: kur pēdējais vilnītis jau likās krastā uzsēdies, tagad šai sievai minot Aijas vārdu, viņa sirds dziļumi sāka viļņot no jauna. Viņš atcerējās tik gaiši katru brītiņu, katru vietiņu, kad un kur viņi bij viens otram tuvu."
…
