Lasot Aspazijas dzeju, pārņem sajūta, ka rakstniecei ir spēcīga dziņa un degsme dzīvot. Aspazija ir dzīvīgs un dumpīgs gars. Kad viņa mīl, tad viņa tiešām mīl, kad viņa skrien pār pasauli, tad vienaldzīgo nav.
Dzejolī „Nebēdne meitene” Aspazija veiksmīgi attēlo savu dumpiniecisko būtību, spuraino nostāju, ko neviens bez viņas ziņas nevar ietekmēt. Liriskais „es” ir atteicies no sabiedrības un ģimenes uzspiestajām normām. Nebēdne meitene nevēlas būt paklausīga, klusa un pazemīga- šie vārdi tai iet gar ausīm.…
