Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta 1.daļu - katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kura ar 1997.gada 4.jūnija likumu ir spēkā Latvijā, tiesības uz tiesas aizsardzību formulētas vēl detalizētāk un plašāk. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantu ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā.
Komentējamais pants tiesība uz tiesas aizstāvību, protams, pilnā mērā attiecināms arī uz juridisko personu padarot abus civiltiesību subjektus līdztiesīgus civilo tiesību tiesas aizsardzības jomā.
Civilā tiesvedība ir galvenā civilo tiesību aizsardzības forma. Bet kopā ar šo formu var darboties citas formas, piemēram, ja personas aizstāv savas tiesības šķīrējtiesā, pirms tam noslēdzot attiecīgu līgumu vai iekļaujot šķīrējtiesas klauzulu noslēgtajā pamat līgumā.
Tiesa drīkst izspriest civillietas tikai likumā paredzētājā kārtībā (Latvijas Republikas Satversmes 86.pants). Likumā noteikto civillietu izspriešanas kārtību pieņemts saukt par tiesvedību civillietās vai civilprocesu. Tiesām izspriešanai pakļautas dažāda rakstura civillietas.…
ziņojums par prasību veidiem
