Visus savus gadus esmu dzīvojis vienā vietā, vienā ciemā, un man te ir labi. Te ir mana pasaule, mani tuvinieki un vienkārši man pazīstami cilvēki. Bet ne jau visiem iet vienlīdz labi. Ir laimīgi un arī vientuļi cilvēki.
Esmu uzņēmies rūpes par kādu slimu tantiņu. Katru nedēļu es viņu apciemoju, dodos iepirkties un nesu tai produktus. Šķita, ka vecītei esmu vienīgais palīgs, jo viņa parasti mani ļoti gaidīja un vienmēr gribēja ilgi un sirsnīgi izrunāties.
Kādu dienu, kad kā parasti piezvanīju pie durvīm, par lielu pārsteigumu, man tās atvēra kāds pavecs vīrs ar sirmu bārdu. Pie manas paziņas bija atbraukuši radi no Rīgas. Iepazināmies, izrunājāmies, un tad sirmā vecīte lūdza, lai es viņas viesiem izrādu apkārtni.
Kāpēc gan ne? mana dzimtā puse ir tik skaista. Piedevām, skolā rakstīju projektu “Gaujienas skaistākās vietas”, tāpēc zināju arī mana pagasta senāko objektu vēsturi. Diemžēl, maz biju bijis ārpus Gaujienas. …
