Trogi un fjordi
Upes ielejas šķērsgriezumā parasti veido V veida ieleju. Plūstot pa šādām ielejām, erozijas rezultātā izveidojas raksturīgas U veida ledāja ielejas – trogi. Trogu ielejām ir nelīdzens garenprofils ar pakāpienveida izciļņiem (rīģeļiem) un ieleju nogāzēs sastopami terasveida laukumi (trogu pleci).
Applūstot senu kalnāju ielejai, kas bijusi pakļauta ledāja iedarbībai, izveidojas fjordu krasts. Fjordi ir gari, šauri, dziļi jūras līči, kas izveidoti cietos iežos, iestiepjas tālu sauszemē un ir ar stāvām, klinšainām sienām. Tie sastopami Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas u.c. piekrastēs. Sevišķi raksturīgi fjordu krasti ir Norvēģijā, to garums var pārsniegt 200 km, bet platums – 6 km.
Pirmsapledojuma reljefs parasti ir veidojies fluviālo procesu ietekmē. Upju ielejas parasti ir līkumotas bet kalnu reljefa formas ir noapaļotas. Kalnu šļūdoņi veidojas augstākās vietās un tad pa ielejām pārvietojas lejup. Spēcīgākā ledāja plūsma koncentrējas galvenās upes ielejā, bet pieteku pazeminājumus aizpilda pievadledāji.
Trogielejas gultnē vietās, kur ir noturīgāki ieži veidojas dažādi izciļņi. Izciļņus, kas šķērso trogielejas dibenu sauc par rīgeļiem. Kalnu šļūdoņos virs tiem dominē spiedes ledus plūsma. Pirms rīgeļiem veidojas padziļinājumi jeb ledāja erozijas vannas. Trogielejās sastop arī auna pieres un klintsdrumlinus jeb selgas.
Lielākie trogi pasaulē ir Tīla un Lamberta trogi Antarktikas ledus vairogā. Tie ir apmēram 1000 km gari, > 50 km plati un apmēram 3,4 km dziļi. …
