| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | DIPLOMĀTISKO TIESĪBU JĒDZIENS UN BŪTĪBA | 6 |
| 2. | DIPLOMĀTIJAS VEIDI UN PAVEIDI, DARBĪBAS FORMAS | 8 |
| 3. | DIPLOMĀTISKĀ IMUNITĀTE UN PERSONAS, KAM TO PIEŠĶIR | 11 |
| Nobeigums | 14 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Diplomātiskā pārstāvniecība izvirza diplomātisko aģentu, kam piemīt dažādas privilēģijas un imunitāte šādās plāksnēs:
1. privātajai rezidencei;
2. papīriem, korespondencei, īpašumam;
3. no uzņemošās valsts kriminālās jurisdikcijas;
4. no uzņemošās valsts civilās un administratīvās jurisdikcijas;
5. pret nodevām, nodokļiem, sociālās apdrošināšanas noteikumiem;
6. bagāžai, u.c.
Diplomātam jāciena uzņemošās valsts reliģiskie, tradicionālie, sociālie un citi aspekti. Diplomātiskais aģents nav tiesīgs nosodīt uzņemošās valsts iedzīvotājus kādas viņiem piemītošas iezīmes dēļ, diplomātiskais aģents nedrīkst izmantot savas privilēģijas un imunitāti pret kriminālatbildību, civilatbildību vai administratīvo atbildību ļaunprātīgos nolūkos. Diplomātiskajam aģentam pēc būtības jāievēro uzņemošās valsts normatīvie akti, ja tie tiek pārkāpti, uzņemošā valsts var aģentu nosūtīt uz savu valsti, lai diplomātiskais aģents nosūtošajā valstī saņemtu sodu par izdarīto.
Diplomātisko aģentu vidū nedominē kādas noteiktas profesijas pārstāvji, jo nav nepieciešama speciāla izglītība vai profesija.
…
Aktuāls ir jautājums par diplomātiju mūsu valstī, runājot par sadarbību ar pasauli, jo “diplomātija ir viena no starptautiskās politikas apakšnozarēm, kas pēta komunikācijas un sarunu procesus starp valstīm un citiem dalībniekiem (piemēram, starptautiskajām organizācijām, multinacionālajām korporācijām) anarhiskā starptautiskā sistēmā.
