Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. – Cilvēks pats apzinās, ka kāre ir viņa vājā puse un saprot, ja Dievs ļaus saskarties ar kārdinājumu, kaisle un kāre ņems virsroku pār prātu un to būs ļoti grūti apturēt. Jebkāda kāre spēj cilvēkam sajaukt galvu, tādējādi iedzīt neceļos un nonākt atkarības valgos. Šī atkarība ir tas ļaunums, no kā cilvēks vēlas izvairīties, jo tā padara viņa garu vāju, bezvērtīgu. Taču ļaunums neslēpjas tikai kārdinājumā – jebkāda veida neveiksmes slēpj sevī ļaunumu, tāpēc cilvēks vēlas, lai neveiksmes iet garām viņa dzīves ceļam.
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. – Šeit atkārtoti var ieraudzīt Dieva pārākumu un varenību pār jebkuru mirstīgo. Dieva “Valstība” ir tā, pēc kura cilvēks vienmēr ir tiecies un tieksies, jo tā ir garīgo vērtību “paradīze”. Vārdi “spēks” un “gods” norāda uz to, cik Dievs ir nesavtīgs, spējīgs visu ietekmēt, ar labsirdīgiem nodomiem, visus pieņem – nevienu neatraida un neatstumj. …
