Apturi manu kvēlošo sirdi, kas pilna mīlas burvības, laimes noreibusi... Apturi laiku brīdī, kad tavas maigās rokas mani skauj, lai mūžības uguns manī tiek degta. Lai gaismu nenomaina tumsa un jaunība paliek nemirstīga.
Noteikti, ka karam no mums prātu ir nodarbinājis jautājums – kā apturēt upi un acumirkli? Kurš gan nevēlētos mūžam palikt jauns un sprauns, ar mīlestību sirdī un nerimstošu, dzīvīgu kaisli un optimismu dvēselē. …
