Secinājumi
Kopumā, autoraprāt, demokrātiskā pieeja nav tik vāja, kā sākumā šķita, protams daudz kas ir atkarīgs arī kāda ir klase kopumā, iespējams šīs pieminētās metodes un pieeja nevarētu strādāt uz jaunāko klašu vecuma bērniem, autors spriež to pēc pieredzes. Iespējams ar vecākiem klašu bērniem šī pieeja varētu strādāt, te ir domāts par vidusskolas klasēm, ka tiešam skolēni zina kāpēc un ko viņi vispār dara skolā, grūtības kā jau autors minēja, sākās ar jaunāko vecuma klašu bērniem. Demokrātiskajā pieejā vispār ir svarīgi atrast zelta vidusceļu, lai tiešām vienā brīdi skolotājs nekļūt par totalitāristu, bet gan tieši par līderi, kas vadīs notiekošo līdz mērķa īstenošanai tādā veidā palīdzot skolēniem. Savā turpmākajā darbā iespējams autors varētu izmantot noteikumu izstrādes metodi, bet vairāk tomēr autoram ir tuvāka biheiviorisma pieeja.
…
Klasvadībā demokrātiskā pieeja kopumā tiek balstīta uz pieņemtiem demokrātijas pamatprincipiem. Tieši demokrātijā, kā jau šis vārds saka priekšā, ir savstarpējā dalībnieku līdzvērtība, ne viens, ne otrs nav pārāks, konkrētāk domāts par skolotāju un skolēnu, tie respektē un ciena viens otru, ciena otra viedokli un nepārtrauc viņu, bet tajā pat laikā, lai demokrātija strādātu klasē katram tiek sadalīta atbildība, lai iegūto vēlamo rezultātu. Demokrātijā tiek nodrošināta cilvēka personiskā brīvība, toties, tajā pat laikā, kā atklāj Rūdolfs Dreikurs, tā nenotiek automātiski, demokrātija ir dalīta atbildība par to, kā katrs indivīds rīkojas ar savu uzvedību, un to ir jāiemācās. Autors daļēji piekrīt šādam uzskatam, daļēji tāpēc, ka šāda pieeja varētu vairāk strādāt uz vidusskolēniem, nekā sākumskolās vai pamatskolās, jo tajā posmā bērni vieglāk pārkāpj pāri šai robežai, vairāk tāpēc, ka vēl neprot valdīt savas emocijas, un tādā veidā arī ciešot uzvedībai .
