Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis.
Runājot par vārda brīvību gribētu uzriez nocitēt Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu: Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, pausts savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Neraugoties uz to, ka Satversme ir tiesību garants, tajā pašā laikā, cilvēku pamattiesības ir ierobežojamas, proti, ar mēŗki aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Satversmes 100.pants, proti, vārda brīvība, ir cieši saistīta ar citu Satversmes pantu, t.i., Satversmes 96. pants , kas paredz būtisku ierobežojumu - Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. No ka izriet, ka pirms publicēt vai citā veidā paust informāciju, vienmēr ir jāizvērtē, vai tās publiskošana neaizskars kādas personas tiesības. Pat ja publicējamā informācija ir sabiedriski nozīmīga, jāizvērtē, vai personai nodarītais kaitējums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu no publicētajām/paustajām ziņām.…
