NOBEIGUMS
Izglītības sistēma Latvijā pēc daudzu ekspertu un arī respondentu domām ir jāsakārto, lai nebūtu pieprasījuma pēc plaģiāta. Augstskolas šķietami un reāli darbojas pēc peļņas principa, ļaujot tajās uzkavēties studentiem, kas nevēlas strādāt godīgi un nespēj izpildīt prasības, tomēr maksā. Zema izglītības kvalitāte un korupcija galvenokārt rodas no pasniedzēju pārslogotības, kurai par iemeslu ir zemais atalgojums.
Augstskolu akadēmiskās ētikas kodeksi studentu vidū tiek uztverti kā formalitātes, nevis saistoši noteikumi. Sankcijas par plaģiātu augstskolā tiek lietotas reti, tās netiek plaši izziņotas, tāpēc rodas iespaids, ka to nav. Atalgoto studiju darbu rakstītāju darbības neierobežo neviens likums, vienīgās sankcijas, kas viņiem var draudēt, ir par nodokļu nemaksāšanu no saimnieciskās darbības.
Studentu gadījumā viņu spiedošie apstākļi vai slinkums lēmumā par devianto rīcību pārspēj iespējamās sankcijas. Studenti apvieno studijas ar darbu, neredz studiju darbu praktiskumu un interesantumu un, pasūtot studiju darbu rakstīt citam, iespējas tikt pieķertam ir tik zemas, ka risks pilnīgi noteikti šķiet tā vērts.
Arī atalgoto rakstītāju gadījumā deviances prevence nedarbojas, jo viņu spiedošie finansiālie apstākļi un vajadzība pēc interesanta darba un pašizpausmes ir pārliecinošāk par argumentiem par ētiku. Nesakārtotā izglītības sistēma dod iespējas to vainot par to, ka studentiem ir vajadzība pēc studiju darbu rakstītāju pakalpojumiem. Rakstītājiem nozīmīgās, tuvās personas, neizsaka nosodījumu, kas krietni samazina iespējas, ka viņš izjutīs kaunu. 5. Kāds ir studiju darbu rakstīšanas piedāvājums Latvijā?
…
Izglītība tiek uzskatīta par vērtību, īpaši, ja tā iegūta paša spēkiem. Godīga izglītības ieguve tiek uzskatīta par pašsaprotamu un pareizu, bet realitāte nereti atšķiras no pašsaprotamā. Pārkāpumi ir dažādi - no špikošanas kontroldarbos līdz citu personu rakstītu akadēmisku darbu uzdošanu par saviem jeb plaģiātu. Sabiedrībai kopumā nav pozitīvas attieksmes pret plaģiātu, bet gana daudz cilvēku ir spējīgi tikt pāri šai normai. Šādas darbības ir gana daudz apspiestas, bet tās nemainīgi turpina pastāvēt. Skolēnam vai studentam nav vēlēšanās domāt par iespējamajām savas darbības sekām, it īpaši par sekām visas sabiedrības līmenī. Kā uzskata pētnieki, akadēmiskie pārkāpumi, kas ietver uzdevumu neveikšanu paša spēkiem un negodīgu paņēmienu izmantošanu, mazina iegūto zināšanu apjomu un kompetenci turpmākajā darbā, kā arī palielina iespēju, ka arī darbā tiks veikti pārkāpumi.