-
Etnopsiholoģija kā zinātne. Etnopsiholoģijas vieta psiholoģijā
Etnopsihologija ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta un izstrādā:
1) dažādu tautu un kultūru cilvēku psiholoģiskās īpatnības;
2) dažādu tautu pasaules uztveres īpatnību problēmas;
3) tautu starppersonisko attiecību īpatnību problēmas;
4) nacionāla rakstura problēmas;
5) nacionālās pašapziņas un etnisko stereotipu rašanās un funkcionēšanas likumsakarības;
6) nacionālo kopienu rašanās likumsakarības.
Termins etnopsiholoģija nav vienīgais šās nozares apzīmējums pasaules zinātnē, daudzi zinātnieki labprātāk sauc sevi par „tautu psiholoģijas”, „psiholoģiskās antropoloģijas”, „kross-kulturālās psiholoģijas” utt. pētniekiem.
Daudzo terminu pastāvēšana ir saistīta ar to, ka etnopsiholoģija ir starpdisciplināra zinātnes nozare. Tai radniecīgas ir daudzas zinātnes disciplīnas, tādas kā socioloģija, lingvistika, bioloģija, ekoloģija utt. Etnopsiholoģiju radīja tādas zinātnes kā etnoloģija, socialā vai kultūras anropoloģija no vienas puses, un psihologija no otras.
…
Kroskulturālā psiholoģija balstās uz etic-pieeju un pēta dažādu kultūru un etnisko kopienu psiholoģisko mainīgo līdzības un atsķirības. Kroskulturālie pētījumi notiek daudzu psiholoģijas nozaru robežās: • vispārīgā psiholoģija pēta uztveres, atmiņas, domāšanas īpatnības; • industriālā psiholoģija - darba organizācijas un vadības problēmas; • attīstības psiholoģija - dažādu tautu bērnu audzinašanas paņēmienus. • sociālā psiholoģija – ieņem īpašu vietu, jo salīdzina ne tikai cilvēku uzvedības likumsakarības atkarībā no viņu piederības pie noteiktas etniskas kopienas, bet arī pašu kopienu psiholoģiskās īpašības. Kroskulturālās psiholoģijas galvenais uzdevums – esošo psiholoģisko teoriju universalitātes pārbaude. Šā uzdevuma nosaukums ir „pārnese un pārbaude”, jo zinātnieki centās savas hipotēzes attiecināt uz visām jaunām etniskām grupām, lai pārbaudītu, vai tās apstiprināsies daudzu (vēlams-visu) kultūru kontekstos. Pastāv pieņēmums, ka atrisinot šo uzdevumu, var nonākt līdz galamērķim – savākt un integrēt rezultātus, vispārinat tos, radot patiesi universālu psiholoģiju.
