| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Eiropas Savienības brīvību formas | 3 |
| 2. | Brīvā kapitālā kustība | 6 |
| Izmantoto avotu saraksts | 9 |
Vienlaikus dalībvalstīm tomēr tiek dotas ļoti ierobežotas tiesības, piemēram, noteikt banku pārvedumu vai dividenžu nodokļus citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vai uzņēmumu akcijas noteiktās proporcijās pārdot tikai konkrētās dalībvalsts pilsoņiem. Šādā gadījumā visi Eiropas Savienības pilsoņi vairs neatrodas vienlīdzīgi labās pozīcijās. Šādu praksi Eiropas Savienība pieļauj tad, ja konkrētā dalībvalsts var pierādīt, ka liberālākas normas draud ar kapitāla aizplūšanu vai ietekmes zaudēšanu tautsaimniecībai svarīgajās jomās.
Brīvas kapitāla kustības problēmas galvenokārt izpaužas kā atsevišķu valstu bažas par savu nacionālo kapitāla tirgu. Kapitāla aizplūšana no nacionālās ekonomikas var negatīvi ietekmēt ne tikai finansu lietas, bet visu ekonomiku. Var būt izjaukts iekšējais līdzsvars finansu tirgū, liela kapitāla aizplūšana no valsts paaugstina kredīta un noguldījuma procentu likmes. Kapitāla aizplūšanas rada ārvalstu valūtas rezervju zaudējumus un var pasliktināt valsts maksājumu bilanci. Tāpat kā citām brīvībām, arī kapitāla kustībai ir vairāki ierobežojumi, kuri tieši vai netieši tomēr aizsargā katras atsevišķas valsts intereses.
Jāatzīmē gan, ka tiesības brīvi izvēlēties darbu citā ES valstī izmanto relatīvi maz ES pilsoņu. Pēc Eiropas Integrācijas biroja informācijas no 370 milj. ES iedzīvotāju tikai apmēram 5milj. Pastāvīgi dzīvo ārpus savas valsts un masveida pārvietošanās Eiropā nav notikusi.
ES vienotajā tirgus pamatā vēl ir viena ražošanas faktora kustības brīvība – brīva kapitāla kustība. Tā tāpat kā neierobežota maksājumu plūsma, ir nepieciešama, lai nodrošinātu pārējo ES vienotā tirgus brīvību darbību. Starptautiskajā ekonomikā kapitāla plūsmas starp valstīm tiek saistītas tikai ar finansu plūsmām, ar finansu prasību pārvietošanos starp kreditoriem un debitoriem dažādās valstīs vai finansu plūsmām starp īpašniekiem un viņu uzņēmumiem ārzemēs, un tāpēc paralēli ar kapitālu tiek aplūkoti arī maksājumi. Ražošanas līdzekļi arī pārvietojas starp valstīm, bet šajā gadījumā tie tiek vērtēti kā ārējās tirdzniecības plūsmas.
Kapitālu un maksājumus ES ietvaros saprot kā līdzekļus (nauda, tehnoloģija, cilvēkresursi), kas tiek ieguldīti kādā pasākumā .…
Brīvā kapitāla kustība ir nostiprināta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā kā viena no četrām aprites brīvībām Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Brīvās kapitāla kustības veiksmīga izmantošana nodrošina pārējo aprites brīvību sekmīgu darbību, jo bez naudas maksājumu plūsmas nevar darboties uzņēmējdarbība. Tā ir jaunākā no visām Līgumā paredzētajām brīvībām, bet – tāpēc, ka tā atšķirībā no pārējām brīvībām ir saistīta ar trešām valstīm, – arī visplašākā. Latvijas iedzīvotājiem pēc iestāšanās ES 2004.gada 1.maijā brīvā kapitāla kustība nozīmēja, to, ka būs iespējams brīvi konvertēt valūtu, atvērt kontus gan latos, gan ārvalstu valūtās. Brīvā kapitāla kustība paredz iespēju brīvi veikt darījumus ar vērtspapīriem, ārvalstu investoriem tā sniedz iespēju izvest savus ieguldījumus un arī peļņu no jebkuras dalībvalsts pēc attiecīgo nodokļu samaksas.
