Автор:
Оценка:
Опубликованно: 30.03.2011.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 1.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 2.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 3.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 4.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 5.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 6.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 7.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 8.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 9.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 10.
  • Конспект 'Ojāra Vācieša dzejoļu analīze', 11.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Krājuma nosaukums.Kā tas sasaucas ar krājuma saturu    1
  Gads kurā krājums iznācis. Kā tajā atspoguļojas konkrētais laiks    1
  Krājuma kompozīcija    2
  Galvenās problēmas skartas krājumā    2
  Motīvi,kas man šķita tuvāki    3
  Ko es nesapratu    5
  Kā krājums neatspoguļo autora personības iezīmes    5
  Tēlainās izteiksmes līdzekļi un paņēmieni, kuri izmantoti krājumā    5
  Dzejolis „ Neraudi”    6
  Dzejoļa ” Neraudi” analīze    7
  Atziņas, kuras es guvu pēc krājuma izlasīšanas    8
Фрагмент работы

Krājuma nosaukums ir „Visāda garuma stundas”. Šajā krājumā aptvertas savstarpēji atšķirīgas tēmas, tāpec vārds „visāda” jau vistiešākajā nozīmē norāda, ka dzejoļu krājuma saturs būs ļoti dažāds. Manuprāt, dzejoļu krājuma filozofiskais nosaukums sasaucas ar dažādajām filozofiskajām tēmam, kas apspēlētas dzejoļu krājumā. Šo dzejoļu krājuma nosaukumu „ Visāda garuma stundas” mēs varam interpretēt dažādi (jo patiesībā visas stundas taču ir vienādas). Varam uzskatīt, ka laiks paiet ātrāk (līdzarto arī stundas) ja darām aizraujošas lietas, turpretī dažbrid tās var „vilkties” ļoti ilgi. Tieši tas pats attiecas uz dzejoļiem. Pēc dažiem gribās stundām ilgi domāt, bet daži ir viegli uztverami un palīdz rast labu noskaņojumu.




Gads kurā krājums iznācis. Kā tajā atspoguļojas konkrētais laiks

Dzejoļu krājums iznācis 1974. gadā. Latvijā sabiedriskā iekārta bija sociālisms. Dzejoļu krājumā atspoguļoti vēl neizmirstie kara notikumi, cilvēka individualitāte, dažādie cilvēka raksturi. Sociālisms uzliek dažādus ierobezojumus cilveka kultūras dzīvei, arī rakstniekiem. Es to nevarēju just, ka Ojārs Vācieti būtu apspiedis savas jūtas, taču iespējams dzejoļos par karu vai arī par dažām cilvēku grupām varēja būt radikālāki.…

Atlants