Šajā darbā runa ir par Norvēģijas konstitūciju un parlamentu, kā arī par likumdošanas procesiem ārvalstīs, par monarhijas, republikas jēdzienu un klsaifikāciju.
Nevaru noliegt, ka jebkura valdīšanas forma ir cieši saistīta ar sabiedrību. Tāpēc var droši apgalvot, ka monarhija satur sevī, gan sabiedrības domas, gan to attīstību. Lai katram būtu saprotami konstitucionālās monarhijas pamatidejas, manuprāt vajag saprast pašas monarhijas jēdzienu. Monarhija – valsts, kur augstākā vara pieder vienai personai, kura izmanto to pēc sava ieskata, ar tiesībām, kas nav viņai deleģētas no kādas citas puses.
Ar jēdzienu republika – saprot valsti, kam ir saistoša kopējā labklājība un tiesiskais valstiskums.
Referāta mērķis ir pierādīt pēc kādiem principiem veidojušās monarhijas un republikas valdīšanas formas, kā arī apkopota informācija par Norvēģijas konstitūciju un parlamentu un plašs izklāsts par likumdošanas procesu ārvalstīs.
…
