1844. gadā pētnieks Džons C. Fremonts apmetās vietā, kura bija zināma ar nosaukumu Lasvegasa (spāniski - auglīgs līdzenums). Tajā laikā apvidus vienīgie iedzīvotāji bija iedzimtie amerikāņi, kuru senči šajos reģionos bija dzīvojuši jau simtiem gadu. Pēc tam, kad Fremonts bija publicējis Lasvegasas aprakstu, tur aizvien biežāk sāka iegriezties ceļotāji pa ceļam uz Kaliforniju, lai papildinātu savus ūdens krājumus. Ja neskaita dažas fermas, kuras apgādāja ceļotājus un Eldorado kanjona kalnračus, tad līdz pat 20. gadsimtam ievērojams populācijas pieaugums nebija manāms.
1855. gadā mormoņu kolonisti uzbūvēja nocietinājumus cerībā, ka tie nodrošinās sasaisti starp Kaliforniju un Jūtu. Pēc diviem gadiem bija skaidrs, ka misija ir izgāzusies, tomēr toreizējais īpašnieks O. D. Gass izveidoja tur fermu, kura veiksmīgi turpināja darboties visu atlikušo 19. gadsimtu. 1902. gadā fermas tā laika īpašniece Helēna Dž. Stjuarte pārdeva to Montanas senatora Viljama Dž. Klarka dzelzceļa kompānijai. …
