No pirmā acu skatiena tādi Rotko darbi kā “Zils un pelēks” (1962) vai “Nr. 12 1951” var likties par kaut ko līdzīgu bērnu apzīmētajām sienām, bet, iedziļinoties darbā, izlasot anotāciju, nokļūsti pavisam citā, mākslas pasaulē, katra viņa glezna ar krāsu spēli un tik vienkārši izteiktām mākslinieka domām ļauj saprast, ka nekādas sadzīviskas situācijas nav jāsarežģī, ka īstenībā viss ir tikpat vienkārši, ka Rotko krāsu salikums gleznās.
Rūpīgi koptas tradīcijas, apvienotas ar vēlmi trikties pēc jauniem un vēl nebijušiem mākslas piedzīvojumiem, lūk, kā es aprakstītu manas dzimtenes kultūru. Pārsteigumi gaida tevi katrā kultūras pasākumā, daiļdarbā vai dziesmā, jo mūsu kultūrai raksturīga nestandarta un aizraujoša pieeja mākslai.
…
