Katram sava vieta debesīs un sava piezemēšanās vieta uz zemes. Kāds tikko uzsācis lidojumu, un kādam tas tikko beidzies.
Portretos iemūžina tikai tās sejas, kas ir tā vērtas. Es redzu kādu pirmklasīgu gleznu- tautas seja kā tautas spogulis. Visi ļoti smaidīgi, pozē, kāds ķircina otru, bet es aizmugurē. Nē, nepārprotiet, ne jau tāpēc, ka man nepatiktu tikt iemūžinātai, bet gan tāpēc, lai tā atstātu vēstījumu. Apmierināti cilvēki reti atceras par panākumu meistaru, turpretī kāds ir jāuzmeklē, lai nepietiekamais tiktu uzlabots. Lūk, tāpēc es atsēdīšos uz soliņa, un glezna runās manā vietā. Seja paliks mūžam.
…
