1812. gadā ugunsgrēks nopostīja visas Rīgas labā krasta priekšpilsētas. 1813. gadā tika nodibināta Priekšpilsētu apstādījumu komiteja (darbojās līdz 1879. gadam, kad organizēja Rīgas dārzu pārvaldi), kura plānoja, ko iesākt ar brīvajiem zemes gabaliem. Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole ierosināja brīvajās vietās veidot parkus. Tika nodibināta īpaša komisija, vākti ziedojumi. Katrs pilsētas iedzīvotājs, kurš Priekšpilsētas apstādījumu komitejas kasē iemaksāja 1 rubli, varēja iestādīt vienu kociņu. Viena no dāsnākajām ziedotājām bija pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann,dzim. Ebel, 1750.-1827.), 1817. gadā liekot ierīkot publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu savā zemes gabalā un dāvinot testamentā to pilsētaikopā ar ievērojamu naudas summu - 2000 rubļus, ar noteikumu, ka tas nekad netiks sadalīts, pārdots privātpersonām, liedzot iespēju pilsētniekiem tur atpūsties.
1817. gadā 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 m2 lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. …
