Mantojuma tiesības

Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.
Pēc likuma aicināti mantot:
laulātais;
radinieki;
adoptētie.
Testamentārā mantošana I
neatraidāmie mantinieki
Neatraidāmie mantinieki:
laulātais;
lejupējie;
tuvākās pakāpes augšupējie, ja nav 1. un 2.

Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma.
Testamentārā mantošana II
atstumšana no mantojuma I
Atstumšana no mantojuma ir testamentā izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.

No mantojuma var atstumt:
neatraidāmos mantiniekus;
augšupējais – lejupējo;
lejupējais – augšupējo;
testators – savu laulāto.

Testamentārā mantošana III
atstumšana no mantojuma II
Atstumšanas iemesli:
mantinieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
mantinieks ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1.punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
mantinieks atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
mantinieks dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
mantinieks nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
mantinieks mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
mantinieks mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu;
vecāki nav gādājuši par testatora audzināšanu; } lejupējais-augšupējo
laulātais pārkāpis laulību;
laulātais apdraudējis otra laulātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu;
laulība ir izirusi un laulātie vairāk nekā trīs gadus dzīvo šķirti.…