Grāmata sākas ar to, ka Džona Grīra patversmes vecākajai bārenei Džerušai Ebotai , kā katru trešdienu, ir bijis jāpalīdz sagatavot patversmi un tās 97 bāreņus patversmes aizbildņu un pārbaudītāju apmeklējumam: jātīra telpas, jāsakārto un jānomazgā bāreņi, kas ietērpti visi vienādos svītraina kokvilnas auduma apģērbos. Kad gandrīz visi aizbildņi jau ir prom, viņu pie sevis aicina vienmēr neapmierinātā un nervozā patversmes pārzine- misis Lipeta. Meitene, kurai ir 17gadi un kura nav redzējusi neko vairāk par patversmi, ir nobijusies, jo domā, ka pārzinei atkal kaut ko nav izdarījusi pa prātam. Meitene nobijusies dodas pie pārzines, taču pa ceļam gaiteņa galā pamana kādu no apciemotājiem- gara auguma vīrieti, kurš dodas uz automašīnu. Pārzine Džerušai pavēsta, ka viņas sekmju dēļ (meitene ir uzrakstījusi ļoti labu eseju par patversmes dzīvi ”Drūmā trešdiena”) par viņi ir ieinteresējies kāds ļoti bagāts aizbildnis, kurš grib apmaksāt viņas mācības koledžā 4 gadus, piešķirt viņai arī kabatas naudu- 35 dolāri mēnesī. Viens nosacījums, ka meitenei katru mēnesi jāuzraksta savam aizbildnim vēstule, kurā sīki jāapraksta, kā viņai veicas un ko viņa dara. Otrs nosacījums- meitenei netiks pateikts īsais labdara vārds, meitenei būs viņš jāsauc par misteru Džonu Smitu. Uz vēstulēm meitenei labdaris neatbildēs, sakarus uzturēs viņa sekretārs misters Grīgss. Meitene ļoti pārsteigta un apmulsusi dodas prom.…
