Aleksandrs Čaks ir dzimis Rīgā 1901. gada 27. oktobrī drēbniekmeistara Jāņa un Emīljas Čadaraiņu ģimenē.
Bērnībā Aleksandrs bija trausls, kluss un sapņains zēns. Viņam tikpat kā nebija draugu, tāpēc par Alesandra draugiem kļuva grāmatas.
Kad Aleksandrs paaugās, viņs iestājās Stabuša proģimnāzijā, pēc kuras iestājās vienā no labākajām skolām-Aleksandra ģimnāzijā.
1. pasaules kara laikā, vācu armijai okupējot Latviju, Čaks, būdams ģimnāzists, evakuējās uz Krieviju. Tur viņš studēja medicīnu, vēlēk nokļuva latviešu strēlnieku pulkos, strādāja kādā provinces avīzē un sacerēja pirmos dzejoļus. 1918. gadā Maskavā Čakam bija izdevība apmeklēt futūristu un imažinistu dzejas vakarus, kas nevarēja neietekmēt viņa poētikas veidošanos. 1918 gadā pēc ģimnāzijas izcilas beigšanas Čaks iestājas Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē.
Sākoties Pilsoņu karam, mediķus mobilizē Sarkanajā armijā un Čaks nokļust mobilizēto rindās. Tā Aleksandrs Čaks nokļūst Penzā, kur strādā hospitalī. Kaujas laukā ar ieroci Čaks izgāja tikai divas reizes, jo savas tuvredzības dēļ nevarēja labi redzēt. …
