Pirmdienas rīts: kārtējā darba diena. Pulksten 7:00 nozvana modinātājs, atgādinot, ka laiks celties un ir darba nedēļas sākums. Iesākumā modinātāja zvans tiek noslāpēts, ar domu – nu vēl piecas minūtes (Intrapersonālā komunikācija, tieša, privāta). Istabā iespīdējuši agrie rīta saules stari – Paldies Dievam, vismaz diena būs saulaina! Piecas minūtes galu galā tiek pārvērstas pusstundā, bet tas nu ir pēdējais laiks, lai celtos un nenokavētu darbu (Nepārtraukti notiek Intrapersonālā komunikācija, iekšējā runa-pārdomas ar sevi – celties, necelties, paspēšu - nepaspēšu izdarīt visu, ko vajadzētu).
Sākas komunikācija ar ģimenes locekļiem – miegains - Labrīt! (Intrepersonālā komunikācija, atgriezeniskā saite – divvirzienu, tieša, tūlītēja (pretī saņemu – Labrīt!) – ziņojums - tiešs, ar nodomu. Komunikācijas veids pēc dabas - personisks). Pie brokastu galda, strebjot rīta melno kafiju, pārrunāju ar mammu par saviem dienas plāniem (Intrepersonālā komunikācija, atgriezeniskā saite – divvirzienu, tieša, tūlītēja. Ziņojums – tiešs, ar nodomu. Komunikācijas veids pēc to dabas - personisks). Tad atliek vien nieka desmit minūtes, lai ātri savāktos un skrietu uz trolejbusu, lai dotos uz darbu.…
