Novelē “Nāves ēnā” spilgti tiek parādīts katra varoņa raksturs, viņu reakcija uz spraigām, dramatiskām situācijām, stipri parādās nāves tuvuma ietekme uz cilvēka domāšanu. Mūsuprāt, visspilgtākais piemērs tam bija Kārlēna un Skaru Jura darbības, lai izvairītos no bojāejas: “Skaru Juris, kuram mājā bij sieva ar trim bērniem, tomēr no sava izmisuma bij ļāvies pārvarēties, bij ielēcis ūdenī, un biedri redzējuši, kā tas netālu no malas bij nogrimis.” Kārlēns savukārt ļoti sala un bija izslāpis, tāpēc “sarāvās, noskurinājās un uzmeta tad kāru mirkli Birkenbauma rokām. Sekundi vēlāk puisis savu kreiso roku zēnam bij piegrūdis pie mutes. Puika sagrāba Birkenbauma roku, mēģināja to atgrūst, apmierinājās un zīda”. Darbā parādās cilvēka tieksme izdzīvot šoka situācijās, lai arī ko tas prasītu. Tēli noteikti saskārās ar emocionāliem pārdzīvojumiem un traumām, kas būtiski ietekmēja viņu veselo saprātu un veicināja novelē minētos notikumus.
Rūdolfa Blaumaņa darbos ļoti izceļas psiholoģiskās spēles un to ietekme uz cilvēka darbībām. Mūsuprāt, daudzos viņa darbos kādam galvenajam tēlam tiek dota izvēle – iecerētais vīrietis vai arī pašas dēls, bagātība vai mīlestība, vieglprātīgs dzīvesveids vai nelaimīga laulība, dzīvība vai nāve -, kas spēlē lielu lomu dramatiskas noskaņas radīšanā.
…
