Šī referāta mērķis ir apskatīt Francijas ārpolitiku 12 gadu periodā (iekļaujot arī to laiku, kad Luiss Napoleons bija 2. republikas prezidents), kādu to veidoja Napoleons III un ko viņš ar to panāca. Jāsaka, ka šis periods, lai gan liekas īss, tomēr Eiropas diplomātijā bija ļoti spraigs – norisinājās vairāki kari un tāpat citi diplomātijā nozīmīgi procesi, kur Francija un tās imperators parasti bija cieši iesaistīts un bieži pat norišu galvenais autors un virzītājs, tāpēc šis darbs ir tikai par minēto periodu un neapskata pēdējos 10 viņa valdīšanas gadus, kas bija tikpat, ja ne vēl spraigāks un beidzās ar viņa sakāvi. (Citādā gadījumā šis referāts būtu vismaz divreiz garāks, kas neatbilst tā pieļaujamām robežām.) Tāpat arī noteikti netiks apskatīta pilnīgi visa viņa ārpolitiskā darbība šajā periodā sīki un plaši, bet gan pēc iespējas īsi un koncentrēti, pie tam izdalot un apskatot tajā tikai nozīmīgākos notikumus. Līdz ar to referāts galvenokārt runās uz tādām lietām kā Luisa Napoleona personas īss apraksts, vispārējie Napoleona ārpolitikas veidošanas principi, Krimas karš un Berlīnes kongress, kā arī Itālijas apvienošanās jautājums, ar ko tad arī noslēdzas apskatāmais periods. Pie tam šie notikumi tiks analizēti saistībā tieši ar Franciju un Napoleonu III, līdz ar to tik daudz neapskatot tos kā atsevišķus un nozīmīgus procesus un saistībā ar citām iesaistītājām pusēm (katrs no tiem, aplūkots vispusīgi, domājams, būtu pelnījis atsevišķu referātu).
…
