Jo plašāk izvēršas starptautiskās ekonomiskās attiecības1 (starptautiska tirdzniedba, kredīts, turisms U.C.), jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma. Visvienkāršāk un ērtāk būtu, ja katra valsts, katrs uzņēmējs, katrs pilsonis kārtotu itin visus maksājumus pa plašo zemeslodi savā nacionālajā valutā. Bet izrādās, ka tā ir utopija: ne visu valstu Centrālo banku emitētās naudas'zīmes partneris ņem pretī. Tiek prasīta brivi konvertējamā valuta, kura ir ierobežotā daudzumā. Sim jautājumam ir gara vesture. Bet, lai saprastu norēķinus mūsdienās, to problēmas un untumus, kaut īsumā jāpakavējas pie problēmas jaunākās vēstures.…
