2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ēnu ekonomikas teorētiskie aspekti | 4 |
| 2. | Ēnu ekonomikas tiesiskie aspekti | 11 |
| 3. | Aplokšņu algu dinamika | 22 |
| Secinājumi | 31 | |
| Priekšlikumi | 32 | |
| Izmantotā literatūra | 33 |
SECINĀJUMI
1. Ēnu ekonomikas galvenā problēma ir negodīga konkurence, jo jaunie uzņēmēji, lai attīstītos kā jau esošie izmantos ēnu ekonomiku, kā sev izdevīgu rīku.
2. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku valstī vislabāk izveidotais pasākums ir Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam, jo plānā ir sīki aprakstīti pasākumi noteiktās jomās un kādai institūcijai būtu jārealizē šie pasākumi.
3. Laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam novērojams būtisks samazinājums aplokšņu algās par 38.7 miljoniem eiro, jo bija novērojams visbūtiskākais minimālās algas palielinājums un 2014. gada laikā tika atklāts, ka restorānos “Gan Bei” izmaksā aplokšņu algas, kā rezultātā 2015. gadā VID izsūtīja informatīvus materiālus darba ņēmējiem par veiktās datorizētās riska analīzes rezultātiem, kur darba ņēmējam identificēts aplokšņu algu risks.
4. 2017. gadā 9.40 miljoni eiro bija 1% pieauguma vērtība, kas laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam bija augstākā vērtība, jo pieauguma temps bija 1.43%.
…
IEVADS Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Aplokšņu algas ir viens no populārākajiem ēnu ekonomikas veidiem 2017. gadā, kas sastāda 45,5% no kopējās ēnu ekonomikas valstī, kuru cenšas samazināt, jo tās rada nodokļu plaisas. Pētījuma problēma ir ēnu ekonomikas aplokšņu algu izplatība Latvijas tautsaimniecībā. Pētījuma objekts ir ēnu ekonomika. Pētījuma priekšmets aplokšņu algas. Pētījuma periods ir no 2014. līdz 2017. gadam. Darba mērķis ir izanalizēt ēnu ekonomikas aplokšņu algu dinamiku Latvijas tautsaimniecībā.
