Mūsdienās lielākajā daļā no pasaules valstīm funkcionē jaukta tipa ekonomiskās sistēmas, kurās pieprasījuma un piedāvājuma pašregulējošo mehānismu papildina arī valsts veiktā regulācija. Galvenais valsts iesaistīšanās mērķis ekonomikā ir tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, jo pats par sevi tirgus sabiedrībā atražo būtisku nevienlīdzību. Tādēļ valsts kompetencē ietilpst likumības un kārtības nodrošināšana, to preču un pakalpojumu nodrošināšana, kuras nepiedāvā komersanti, infrastruktūras sakārtošana, lai varētu attīstīties visas nozares un sociālā rasktura problēmu risināšana, izstrādājot un realizējot īpašas programmas un ietekmējot tirgu gan ar ekonomiskiem, gan administratīviem līdzekļiem.
Lai gan valsts iesaistīšanās mērķi ir pozitīvi, tās darbība var izraisīt arī sekojošas problēmas – birokrātija (formalitāšu apgrūtināta saimniekošana), korupcija, politisko interešu prioritāte pār ekonomiskajām un protekcijas, kas aizstāv noteiktu sabiedrisko grupu intereses.…
