-
Sākumskolas vecuma bērnu stāja un tās traucējumi
2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | STĀJAS NOVĒRTĒJUMS KLĪNIKĀ | 7 |
| 2. | SĀKUMSKOLAS VECUMA BĒRNIEM STĀJU VEIDOŠANAS | 8 |
| 3. | STĀJAS KONTROLE UN UZ TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORI | 10 |
| 3.1. | Iekšējie faktori | 11 |
| 3.1.1. | Miotātiskais reflekss | 11 |
| 3.1.2. | Stomatognātiskā sistēma | 11 |
| 3.2. | Ārējie faktori | 12 |
| 3.2.1. | Sēdus pozīcija | 12 |
| 3.2.2. | Aptaukošanas | 13 |
| 3.2.3. | Mugursomas nēsāšana | 14 |
| 3.2.4. | Datoru izmantošana | 15 |
| 3.2.5. | Emociju un noskaņojuma ietekmē | 15 |
| 4. | STĀJAS IZPĒTE | 17 |
| 4.1. | Vizuālās novērošanas metode | 17 |
| 4.2. | Lineārā metode | 17 |
| 4.3. | Goniometrija | 18 |
| 4.4. | Fotografēšanas un digitalizācijas metode | 18 |
| 5. | STĀJAS TRAUCĒJUMI | 19 |
| 5.1. | Galvas nobīde uz priekšu un plecu protrakcija | 19 |
| 5.2. | Skoliotiskā stāja | 20 |
| 5.3. | Lieka svara ietekme | 21 |
| 5.5. | Plakana pēda | 22 |
| 5.6. | Varus/valgus kāju stāvoklis | 22 |
| 5.7. | Citi stājas traucējumi | 23 |
| 6. | STĀJAS KOREKCIJAS PAMATPRINCIPI | 24 |
| 6.1. | Ergonomiskā sēdēšana | 24 |
| 6.2. | Fiziskā aktivitāte | 24 |
| 6.3. | Pareiza bērna apavu izvēle | 26 |
| 6.4. | Fizioterapija | 26 |
| SECINĀJUMI | 27 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 28 | |
| APZĪMĒJUMU SARAKSTS | 32 |
SĒCINĀJUMI
1. Preburtātes periodā viens no galvenajiem posmiem bērna augšanā ir tad, kad mugurkaulam raksturīga strauja augšana un ir jutība pret ārējiem faktoriem.
2. Vadošie ārējie ietekmējošie faktori uz bērna stāju ir ilga un neergonomiska
sēdēšana, liekais svars, smagas somas nēsāšana, fiziskas aktivitātes trūkums, kā
arī tādi iekšējie faktori kā stomatognatiska sistēma un miotatiskais reflekss.
3. Lineārā metode kopā ar vizuālo novērošanu ir viens no visizplatītākajām stājas izpētes metodēm.
4. Meitenēm ir vairāk satopama skoliotiska stāja, savukārt tādos stājas traucējumos
kā plakana pēda, valgus/varus kāju stāvoklis, izvirzīta galva uz priekšu un plecu
protrakcija, kopsakarības starp dzimumu nav statiski nozīmīgas.
5. Fiziskas aktivitātes ir nepieciešamas bērna kvalitatīvai attīstībai, bet tas trūkums
palielina aptaukošanas risku, kas ir viens no stājas ietekmējošiem faktoriem.
6. Fiziskā aktivitāte ārpus skolas, ergonomiska vide vai ar ārstu izveidots ārstēšanas plāns ir vislabākās iespējas kā uzlabot bērna stāju.…
Saskaņā ar SPKC (2016) Latvijā ir konstatēts, ka apmēram 35% bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem ir stājas problēmas. Tas izskaidrojams ar strauju ķermeņa un mugurkaula augšanu, kas notiek sākumskolas vecumā, kas izraisa straujas izmaiņas ķermenī un tās, savukārt, ietekmē muskuļu elasticitāti un saspringumu (Ackland et al., 1994). Fāzisko un posturālo muskuļu disbalanss var izraisīt nelīdzsvarotību starp muskuļu grupām, kā rezultātā var parādīties nepareiza stāja ar mobilitātes zudumu un slodzes palielināšanu locītavās (Nordin et al., 2001). Regulāri novērojot bērna stāju, var savlaicīgi atklāt ne tikai hroniskas slimības, bet arī nodrošināt vecākiem iespēju pārliecināties par bērna pareizu attīstību primārās veselības aprūpes sistēmas ietvaros diagnosticējot viņa fiziskās attīstības traucējumus (Krūmiņa et al., 2007).
PDF formāts.
