-
Reimatoīdais artrīts
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 3 |
| 1.1. | Epidemioloģija | 4 |
| 1.2. | Etioloģija | 4 |
| 1.3. | Patoģenēze | 5 |
| 1.4. | Klīniskā aina | 5 |
| 1.5. | Diagnostika | 8 |
| 1.6. | Ārstēšana un medikameti | 8 |
| 2. | Empīriskā daļa | 10 |
| 2.1. | Reimatoīdais artrīts un kardiovaskulārās blakussaslimšanas | 10 |
| 2.2. | Starptautiskas rekomendācijas artrīta izraisītu sāpju pārvaldībai | 11 |
| Kopsavilkums un secinājumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 14 |
Kopsavilkums un secinājumi
Latvijas situācijā, lai neapdraudētu pacientu aknu un nieru stāvokli, būtu noteikti jāsaglabā piesardzība kombinācijā "nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis un paracetamols". Šī kombinācija, protams, ir pieļaujama, taču ne ilgstoši - nedēļām un mēnešiem.
Agrīna reimatoīdā artrīta diagnozes noteikšana un agrīna terapija ir ļoti svarīga.
Visefektīvākais sintētiskais SMARL reimatoīdā artrīta terapijā ir metotreksāts.
Metotreksāta inducēta intersticiāla plaušu slimība attīstās reti, tomēr reimatoīdā artrīta pacients, kas lieto metotreksātu, ir jāizvērtē plaušu bojājuma iespējamas attīstības virzienā.
Nav viena rīcības algoritma medikamentu inducētas intersticiālas plaušu slimības un agresīva reimatoīdā artrīta inducētas plaušu slimības diferencēšanai.
Reimatoīdā artrīta inducēta plaušu bojājuma ārstēšana ir agresīva, jo nepietiekami ārstēts reimatoīdais artrīts ir iemesls plaušu slimības attīstībai.
Pirms nosaka RA diagnozi, jāizslēdz citas saslimstības.
Pacientiem ar RA jāatceras arī par ātriju mirgošanas profilaksi un tā novērtēšanu…
Reimatoīdo artrītu (RA) var definēt kā iekaisīgu sistēmisku slimību, kurai raksturīgi hroniski aseptisks sinovīts un erozīvi destruktīvs locītavu bojājums ar progresējošu gaitu, dēļ kuriem attīstās pakāpeniska locītavu skrimšļu un kaulu destrukcija. Mainītā imūnatbilde var izraisīt virkni ekstraartikulāru manifestāciju. Slimības aktivitātei progresējot, var attīstīties komplikācijas, pievienoties iekšējo orgānu bojājumi, kas samazina mūža ilgumu. Kā jau iepriekš tika minēts, sievietes ar RA slimo trīs reizes biežāk nekā vīrieši, tas skaidrojams ar dzimimhormonu ietekmi. Autoantivielas producējošās B šūnas, kas mijiedarbojas ar estradiolu, ir izturīgākas pret apoptozi. Efektu pret T limfocītiem ir grūtāk izskaidrot, jo estrogēni veicina T šūnu deferenciāciju par T līdzētājšūnu 2.tipa (Th2) fenotipu. Th2 producē citokīnus IL-3 un IL-4, kam ir pretiekaisuma darbība, un RA slimnieku sinovijā tos atrod nelielā daudzumā. Estrogēnu receptori atrodas uz fibroblastiem līdzīgajiem sinoviocītiem, un, kad tie tiek kairināti, sinovijā pastiprinās metalproteināžu producēšanās. Makrofāgos estrogēns var pastiprināt TNF-α veidošanos.
Pdf formāts.
