-
Valsts labklājība ir atkarīga no iedzīvotāju intelekta attīstības koeficienta
Kopsavilkums
Atbildot uz esejā izvirzīto jautājumu, vai valsts labklājība ir atkarīga no iedzīvotāju intelekta, secināms, ka:
1. Intelektam ir sakarība ar izglītību, bet, savukārt, izglītības līmenim valstī ir ietekme uz ekonomiskajiem procesiem;
2. Sabiedrības līdzdalības pieaugums ir tieši saistīts ar Latvijas iedzīvotāju spēju ieraudzīt savu lomu, ietekmi un saistību ar valsts pārvaldību un attīstību, taču tas viennozīmīgi ir arī atkarīgs no tā cik inteliģenta ir mūsu sabiedrība. Tas nozīmē arī atbildīgu rīcību ar savu balsi vēlēšanās. Tas nozīmē, ka cilvēki ar augstāku intelektu rūpīgāk veiks savu izvēli balsojot, un tas vistiešākā veidā var ietekmēt valsts labklājību;
3. Augstākā izglītība paaugstina cilvēkkapitālu un līdz ar to arī darba ražīgumu - cilvēks ar augstāko izglītību vidēji cilvēkstundā var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā cilvēks bez tās un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu. Pievienotā vērtība jeb tautas bagātība pēc būtības ir nostrādāto cilvēkstundu skaits, reizinot ar vidējo darba ražīgumu. Tādējādi darba ražīguma pieaugums ļauj nodrošināt sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu pat pie neaugoša nodarbināto skaita. Negatīvu demogrāfisku tendenču jeb zemas dzimstības dēļ darba ražīguma celšana ir īpaši aktuāla Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstībai, tajā skaitā arī Latvijai;
4. Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības nākotnes attīstība ir ievērojami atkarīga no tās uzņēmumu, valdības un iedzīvotāju spējas radīt, importēt, adaptēt un izplatīt zināšanas;
5. Saskaņā ar ekonometriskiem novērtējumiem, katrs papildus izglītības gads paaugstina darba ražīgumu un darbinieka atalgojumu vidēji par 6-10%.
…
Saskaņā ar ekonometriskiem novērtējumiem, katrs papildus izglītības gads paaugstina darba ražīgumu un darbinieka atalgojumu vidēji par 6-10%. Tas ir privātais ieguvums no izglītības, kuras esamību apstiprina augstāk minētie Eurostat dati par izglītības ietekmi uz atalgojumu. Sabiedriskais ieguvums no izglītības varētu būt vēl augstāks, jo izglītība mēdz paaugstināt atalgojumu ne vien pašam izglītotajam, bet arī pārējiem sabiedrības locekļiem. Saskaņā ar neoklasiskās izaugsmes modeli, ja fiziskais un cilvēkkapitāls viens otru papildina (piemēram, tikai izglītots darbaspēks var efektīvi izmantot sarežģītas darba iekārtas), augstāka darbaspēka kvalifikācija palielina vidējo fiziskā kapitāla līmeni uz vienu nodarbināto un līdz ar to arī katra nodarbinātā darba ražīgumu, tātad arī atalgojumu. Netiešais sabiedrības ieguvums no izglītības redzams arī Balassa - Samuelsona efekta pamatā. Lai gan vācu frizieris nav produktīvāks par līdzīgas kvalifikācijas latviešu frizieri (vienai noteiktai frizūrai nepieciešams tāds pats laiks), vācu friziera atalgojums ir augstāks nekā viņa latviešu kolēģim. Tas tādēļ, ka Vācijas ekonomikai kopumā ražošanas sektora dēļ piemīt augstāks darba ražīgums, nodrošinot augstāku atalgojumu visai sabiedrībai kopumā - arī pakalpojumu sektorā. Ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības pamatā ir tehniskais progress, kuru nosaka jaunās idejas jeb zinātniskie izgudrojumi. Līdz ar to izglītības sistēmai rodas papildu mērķis - nevis vienkārši "ražot" labus vai pat teicamus izpildītājus, bet veicināt studējošo inovācijas potenciālu, tādējādi veicinot arī valsts ekonomikas attīstību.
