Pili parasti cēla tādā vietā, ko vieglāk aizsargāt. Ja vieta bija līdzena, tad veidojām mākslīgu pauguru. Pili apjoza biezi un augsti aizsargmūri, no kuriem uzbrukuma gadījumā mēs -pils aizstāvji lējām ienaidniekam virsū karstu ūdeni, eļļu vai darvu. Pilij parasti bija viena ieeja ar paceļamu tiltu. Tā kā pa vārtiem visvieglāk varēja iekļūt nevēlami ļaudis, tos parasti turēja aizslēgtus un rūpīgi apsargāja.
Pils mūra iekšpusē atradās dzīvojamā ēka mūsu ģimenei, telpas kalpiem un kalponēm. Saimniecības ēkās bija vieta mājdzīvnieku, mājputnu un baložu turēšanai, zirgu staļļi, pagrabi, smēde, kur varēja salabot bruņas vai izkalt jaunus ieročus, sakņu un augļu dārzi. Pilī bija pietiekami lieli pārtikas krājumi – aplenkuma gadījumam.
