Papardes – Augi, kuriem ir vadaudi. Papardei ir –sakne, stumbrs un lapas. Pieder pie vaskulārajiem augiem. Dominējošā paaudze –sporofīts. Daudz papardes, dažas no tām ir aizsargājama – mūru sīkpaparde, plūksnu sīkpaparde. Kā arī ir parastā strausa paparde, parastā ērgļu paparde, parastā sila paparde, parastā vīru paparde, melnā ozola paparde u.c. (Pierakstu klade,2007)
Pasaulē sastopamas vairāk nekā 10 000 paparžu sugu. Ir paparžu sugas, kas aug uz kokiem, tās pārsvarā ir izplatītas tropu klimatiskajā joslā, piemēram, pie vairogpaparžu dzimtas piederošā Linneja kailpaparde. Arī uz mūriem mēdz augt sīkpaparžu dzimtas piederošā dauradella jeb doradilla (Ceterach officinarum). Tās ir sastopamas Dienvideiropā. (Pierakstu klade,2007)
Latvijā papardes ir izplatītas vietās, kur augsne ir trūdvielām bagāta. Šādas vietas ir tur kur augsne ir noklāta ar trūdošām lapām, kuras augsni padara bagātāku. Latvijā savvaļā aug 27 paparžu sugas. Paparžu sugas cita no citas atšķiras arī ar dažādu lapu formu un krāsu. Ļoti skaits lapu krāsojums dažādos toņos ir sievpapardēm 'Metallicum' (Athyrium niponicum 'Metallicum'). Dažu sugu papardes tieši rudenī iegūst greznu un krāšņu nokrāsu. (Pierakstu klade,2007)
…
1) Kas ir dzīvība (ar ko dzīvs organisms būtiski atšķiras no nedzīvās dabas?)? Kas ir pamatā organismu valstu nodalīšanā? 2) Paskaidrojiet atšķirības starp aļģēm, ķērpjiem, sēnēm, sūnām, paparžaugiem un vaskulārajiem augiem: apkārtnē, kur saskaras divas ekosistēmas. Pievienojiet darbam ortofoto karti, kur redzama izvēlētā vieta. Raksturojiet katru ekosistēmu pēc veģetācijas. Katrai ekosistēmai nosauciet vismaz trīs raksturīgas (iespējamas) biokopas, katrai biokopai trīs sugas. 3)Fitoģeogrāfija 4)zooģeogrāfija 5)makroekoloģija 6)filoģeogrāfija 7)paleoģeogrāfija 8)ainavzinātne 9)ekoloģija 10)vēsturiskā bioģeogrāfija 11)ainavu ekoloģija 12)sugu skaita līkni un atsevišķi līknes kokaugiem un daudzgadīgiem lakstaugiem Santa Katalina (Santa Catalina) kalniem Arizonā. Paskaidrojiet, kādēļ veidojas šādas līknes, kādēļ līknes ir līdzīgas/atšķirīgas, pamatojoties uz globālos biodaudzvedības gradientus skaidrojošām teorijām
