Par vikingiem sauca Skandināvu un Baltijas jūras baseina izcelsmes pirātus viduslaikos, kas kuģoja pa jūrām un siroja laika posmā, kas aptver 9., 10. gadsimtu un 12. gadsimta pirmo pusi.
Vārda "vikingi" izcelsme nav īsti skaidra - vēstures literatūrā jēdziena “vikings” visai loģiskā etimoloģija visbiežāk tiek atvasināta no darbības vārda ”vīkj” – “pagriezties, izvairīties” vēl viena versija ir, ka vārds vikings ir cēlies no skandināvu darbības vārda ”vikja”, kas nozīmēja aiziet prom, nošķirties, un tā skandināvi apzīmēja vīrus, kas uz ilgāku laiku bija atstājuši savu dzimteni, lai dotos karagājienā. Tā tika nosaukti ziemeļnieki (normaņi), vai skandināvi. Vikingi, tāpat kā vairums citu agrāko vai vēlāko gadsimtu piejūras reģionu iedzīvotāji, nodarbojās ar lauksaimniecību un zvejniecību. Tomēr, vikingi Eiropas attīstībā nospēlēja savdabīgu, lai gan īslaicīgu lomu (800.-1050.). Šī loma bija divējāda.…
