Vesta
Vesta, jau pēc sava vārda būdama radniecīga grieķu Hestijai, bija mājas pavarda personificējums. To pielūdza katrā mājā un katrā pilsētā, bet jo sevišķi pašā Romā, kur tās svētnīca iezīmēja it kā pilsētas un līdz ar to arī visas valsts centru. Vestas kults bija viens no vissenākajiem un svarīgākajiem. Vesta ir svētnīca . Svētnīca bija maza, apaļa un atgādināja pirmatnējās Romas zemnieku māla būdas. Tai bija divas daļas: vienā dega Vestas mūžīgā uguns, un šī daļa dienā bija pieejama visiem, bet naktī tur nedrīkstēja ieiet neviens vīrietis, otrā daļa gluži kā “svētumu svētums” bija slēpta cilvēku acīm, un neviens pat īsti nezināja, kas tanī atrodas. Tur tika glabātas kaut kāds noslēpumainās svētlietas, no kurām bija atkarīga Romas laime. Visiem rīkiem svētnīcā – nazim, cirvim – vajadzēja būt no bronzas, nevis no dzelzs, jo Vestas kults nepārtraukti saglabāja senās Itālijas sadzīves formas.
…
