Funkcionālisms- ir viena metodoloģijas pamata pieejam. Visās sabiedrības koncepcijās, kur sabiedrība tika pētīta ar sistēmas palīdzību , bija funkcionālisms. Funkcionālās paradigmas izstrādē galvenā loma bija R. Mērtonam. Funkcionālisms nepēta kultūras vēsturi , bet gan kultūras īstenību un tagadējo attīstību. Daudzi sociālie fenomeni jāskaidro , pēc funkcionālistu domām, caur funkcijām.
Galvenā šis pieejas mērķis ir sociālā objekta elementu, to vietu, nozīmes un funkciju izpēte. Kā arī funkcionālisms pēta katru sociāla objekta elementu atkarību viena no otra. Funkcionālisma attīstība ir balstīta uz organiskās sistēmas, kura atrodama bioloģiskajās zinātnēs. (1., 17.lpp)
Sociālo sistēmu analizē funkcionālisti izdala trīs elementus:
1. katras sistēmas atsevišķās daļas galvenā atkarība un nepatstāvība;
2. visas labas lietas tiek saistītas ar veselu organismu;
3. metodes kā visas sistēmas daļas uztaisa lietas labākas. (1., 18.-19.lpp)
Galvenais funkcionālistu uzdevums ir atgriezt un veidot līdzsvaru. Analizējot kā sociālās sistēmas veido un atgriež līdzsvaru funkcionālisti pieņem galveno konceptu , kas ietver sevī vērtību un agrāk pieņemtu standartu cieņu. (1., 18.lpp)
2. Kādi ir funkcionālisma teorētiskie avoti?
…
