2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Ekonomiskās izaugsmes rādītāji | 5 | |
| Latvijas ekonomiskā situācija un makroekonomiskā attīstība | 7 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Secinājumi
1. Latvijas valsts ekonomiskā izaugsmes dinamika pēc krīzes ir pozitīva;
2. Pakāpeniski ir samazināts valstī bezdarba līmenis, bet tas ir vēl joprojām augstā līmenī;
3. Mazumtirdzniecības apgrozījums bija būtiskākais faktors ekonomiskajai izaugsmei valstij pēdējos gados;
4. Pēc 2010. gada, eksporta un importa apjoms ir palielinājies, divkāršojot to līdz 2013.gadam;
5. Reālās algas pieaugums sniedza iespēju mazumtirdzniecības uzņēmumiem atkopties un attīstīties no ekonomiskās krīzes;
6. Patēriņa cenu indeksa dinamika Latvijā 2012. gadā ir stabilizējusies un turpina nemainīgo ritmu;
7. Latvijā IKP pieaugums ir palielinājies par vairāk nekā 10% periodā no 2009. gada līdz 2013. gadam;
8. Apgūstot valstij Eiropas Savienības fondu līdzekļus, būtiski ietekmēja ekonomisko izaugsmi;
9. Valstij vēl joprojām ir liels budžeta deficīts, kas ir radies ekonomiskās krīzes dēļ 2008. gadā;
10. Zems banku kreditēšanas līmenis joprojām ir viens no investīcijas ierobežojošiem faktoriem.
…
Valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no vairākiem ietekmējošiem faktoriem, kas ir saistīta ne tikai ar valdības realizēto politiku, bet tai skaitā visu mājsaimniecību darbības rezultātā. Latvijas izaugsme no 2009.gada līdz 2013.gada ir bijusi strauji. Tas apstiprina fakts, kad reālais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps ir aptuveni 4,2%, kas ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Latvija 2010.gadā uzstādīja kopīgu mērķi – ieviest eiro līdz 2014. gadam. Tas darbojās vienlaicīgi kā krīzes izejas plāns, gan arī kā viens no būtiskākajiem virzītājspēkiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas stabilitāti un īstenotu strukturālās reformas. Autors šajā darbā noteiks pamatproblēmas, citu pušu viedokļus, kā arī izklāstīs un pamatos savu pašu viedokli, balstoties uz teorētiskajām zināšanām.
