Manuprāt, V.Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” galvenais varonis – jauneklis – ir ļoti mērķtiecīgs, un viņš vēlas sasniegt savu izvēlēto mērķi. Taču viņš ir arī ļoti “akls”, jo viņa sapņu pils attālinājās līdzko viņš devās tai tuvāk. Jauneklis, dodoties mācīties, atstāj savu veco, slimo māti vienu un noteic, ka dzīve vēl var būt gaiša:
“Nesūro, māmuliņ! Neskumdinies:
Pasaule taps tev vēl diža un plaša;
Nesūro, māmuliņ, neskumdinies:
Neba uz mūžu šķiramies.”…
