1. Sniedziet intelektuālā īpašuma kā ekskluzīvas/izņēmumas tiesības uz intelektuālās darbības rezultātiem definīciju.
Intelektuālais īpašums ir īpašuma tiesību paveids, kas regulē tiesības uz bezķermeniskām lietām – garīgās darbības produktiem, piešķirot īpašniekam monopoltiesības uz šiem garīgas darbības produktiem, kā arī nosaka šo monopoltiesību robežas.Intelektuālo īpašumu var raksturot arī kā tiesības uz lietām, kuras rodas cilvēka intelektuālās darbības rezultātā, proti: idejas, izgudrojumi, literārie sacerējumi, dizaini utt. Šādas tiesības izpaužas kā aizliegums izmantot kāda cilvēka intelektualo īpašumu jebkurai citai personai. Tās ir, piemēram, skaņu, ierakstu vai videoierakstu kompānijas tiesības aizkavēt personu izgatavot neatļautu pirātisku kopiju no audioieraksta vai videoieraksta. Intelektuālo īpašumu saprot arī kā varu, kāda piemīt vienai personai attiecībā uz citas personas radītu darbu, piemēram kā rūpnieka tiesības izmantot kādas personas izgudrojumu gadījumā, kad ir piešķirts patents uz izgudrojumu. Pretstatā zemes īpašniekam, kurš var gūt labumu no sava īpašuma vienkārši tādēļ, ka zeme atroda viņa īpašumā, piemēram, pastaigājoties pa to un tamlīdzīgi, intelektuālā īpašuma subjekts no šī īpašuma labumu var gūt, vienīgi to komerciāli izmantojot vai arī atsavinot citai personai.…
