1.3. Laikraksts domāts plašai latviešu auditorijai – gan zemniekam, gan izglītotam pilsētas latvietim.
2. “Daži atrod valodā vainas, kāpēc latviešiem nav īstas gruntīgas avīzes; latviešu valoda neģeldot īsti priekš zināšanām un gudrībām; tanī tikai prastus stāstiņus un rupjas kroga pļāpāšanas varot īsti labi un svarīgi izteikt. Priekš smalkām līdzībām un domām un priekš gudrībām trūkstot vārdu.”
3. Gan skoloti, gan turīgi, gan mazturīgi latvieši, baidīdamies no apsmiešanas, centās savu latvietību noslēpt, lietojot vācu valodu, izrunājot nepareizi latviešu vārdus un mainot ģērbšanās stilu.
4. Autors iesaka nekaunēties no savas tautības, jo katras tautības pārstāvis ir vajadzīgs savai tautai, un cittautieši uz savas tautas noliedzējiem skatās ar nicinājumu.
5. Nevarētu teikt, ka mūsdienās ir “kaunīgie latvieši”, jo mēs katrs lepojamies ar piederību savai valstij, un mūsdienās ir gods būt latvietim. Protams, ka jebkurā tautā var būt kādi izņēmumi, jo var būt arī savtīgu mērķu vadīti cilvēki.
…
