Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | ES SOCIĀLĀ POLITIKA | 5 |
2. | LATVIJAS UN IGAUNIJAS SOCIĀLO NODROŠINĀJUMU APSKATS | 7 |
2.1. | Latvijas un Igaunijas sociālo nodrošinājumu iestāžu raksturojums | 7 |
2.2. | Demogrāfijas portrets Latvijā un Igaunijā | 8 |
2.3. | Latvijas ģimeņu pabalstu sistēmu nodrošinājums | 9 |
2.4. | Igaunijas ģimeņu pabalstu sistēmu nodrošinājums | .10 |
2.5. | Lat vijas un Igaunijas ģ imeņu pabalst u sist ēmu atšķirības | 10 |
3. | ĢIMENES PABALSTU SISTĒMAS ANALĪZE | 13 |
3.1. | Bērna piedzimšanas pabalsts | 13 |
3.2. | Bērna kopšanas pabalsts | 14 |
3.3. | Atbalsts līdz bērna pilngadībai | 15 |
3.4. | Atbalsts no pašvaldības | 17 |
3.5. | Telefonintervija | 19 |
4. | PRIEKŠLIKUMI UN SECINĀJUMI | 21 |
5. | IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 23 |
6. | PIELIKUMI | 25 |
Priekšlikumi un secinājumi
o Autors uzskata, ka nevar noliegt, ka demogrāfijas jomā būtiskas izmaiņas
Latvijā un Igaunijā ir iespējams panākt tieši ar ultimātiem, šajā gadījumā, pabalstu
palielināšanu.
o Lēmumu pieņēmējiem jāpārzina apdzīvotības izmaiņu procesi. Lauku
iedzīvotajiem ir jāsaņem atbalsts, kas palīdzētu ģimenēm pārcelties vai palikt uz
dzīvi laukos pašu saimniecībā. Tādējādi tiks nodrošināts pretsvars urbanizācijai.
o Valstsvīriem, amatpersonām un viedokļu līderiem vajadzētu kalpot par
labas ģimenes dzīves paraugu, un pozicionēt, ka kupla ģimene ir bagātība un
ģimenēm nav pamata uztraukties par bērniņa uzturēšanu pēc dzemdībām- nodrošinot
ar konkurētspējīgiem pabalsta rādītājiem Baltijā.
o Jebkura valsts funkcionēs + zīmē, ja finansējuma sadales mehānismi tiks
orientēti uz valsts un sabiedrības vajadzībām. Bāzes finansējumam jānodrošina
kvalitatīvas un ilgtspējīgas zinātniskās vides pastāvēšana, valsts pētījumu
programmām jārisina sabiedrībai aktuālās problēmas, bet fundamentālo un lietišķo
grantu programmai jāveicina zinātniskā ekselence un zināšanu pārnese uz
tautsaimniecību.
o Kā Latvijai, tā Igaunijai būtu jāpalielina zinātnes nacionālais publiskais
finansējums, lai izcilību un pienesumu tautsaimniecībai arī varētu atļauties,
neizslēdzot iespēju piesaistīt Junkera fonda finansējumu.…
Valsts sociālie pabalsti papildina sociālās apdrošināšanas sistēmu un sniedz materiālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām. Šie pabalsti paredzēti sociālā riska situācijām un gadījumiem, kad samazinās ienākumi tādām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas vai kuru veiktās iemaksas nav pietiekamas valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju saņemšanai, vai tādu papildus izdevumu rašanās gadījumos, kuros sociālās apdrošināšanas sistēma neparedz aizsardzību (piemēram, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas un piedzimšanas pabalsti, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas sniedz aizsardzību vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma gadījumā tām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas u. c.).
PDF formāts.