Demokrātijas attīstība Latvijā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas

Demokrātija ir tautvaldība, politikas īstenošanas veids, politikas režīms, kuram pastāvot tauta atzīta par valsts varas avotu, sabiedrībā ir izveidojusies stipra pilsoniskā sabiedrība, kas pilsoniskās pašdarbības ceļā pat nokārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumu lielāko daļu, efektīvi kontrolē valsts varu. Tā ir valsts forma un politiska iekārta, kurā vara pieder tautai. Demokrātijas pazīmes ir: iedzīvotāju vairākums veido valsts varas institūtus; valsts varas iestādes pārstāv un īsteno vismaz galveno iedzīvotāju grupu intereses; valstī pastāv valsts varas institūtu brīvu vēlēšanu sistēma; pārstāvnieciskiem valsts institūtiem ir priekšroka attiecībā pret izpildvaru; valsts amatpersonas kalpo pilsoņiem; pilsoņi un amatpersonas vienādi pakļaujas likumam, nevis priekšniekiem; visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā; iedzīvotājiem ar likumu un ar valsts varas darbību nodrošināta brīva savu uzskatu paušana un vitālo interešu īstenošana. Demokrātijas nosacījums ir sabiedrības galveno sociālpolitisko spēku spēja un gatavība respektēt savus partnerus un pretiniekus kā līdzvērtīgus politikas dalībniekus, iecietīgi izturēties pret viņu uzskatiem un meklēt kompromisus interešu pretrunu gadījumos. Tas savukārt atkarīgs no sabiedrības ekonomiskās pārticības un iedzīvotāju vairākuma un to pamatgrupu sava sociālā stāvokļa drošības apziņas, politiskās pieredzes un politiskās kultūras. Demokrātiska režīma pietiekami pilnīgs raksturojums: varassistēmas tiesiskais pamats, heterogēna (neviendabīga) varas sistēma, plurālistiska valdība un tiesu sistēmas pārvaldība. Demokrātija nevar pastāvēt, ja nav politiskas opozīcijas. Demokrātijas būtību pauž lozungs: “Atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu”. Tā izpaužas attiecīgā politiskā darbībā, kura balstās uz varas dalīšanu un politisko brīvību.
Augstākās valsts varas avots ir tauta. Tas nozīmē to, ka tautai pieder konstitucionālas valsts varas veidošanas tiesības vispārīgās, vienlīdzīgās, brīvās un aiklātās vēlēšanās. Tauta ievēlē savus pārstāvjus parlamentā un var tos periodiski mainīt (LR Saeimu ievēlē uz četriem gadiem).
Demokrātija vispārināti
Demokrātija ir tas politiskais režīms ar savām iekšējām pretrunām un problēmām, kur politikā valda izpratnes centieni un kompromiss, sākot ar partijām, parlamentu, valdību un beidzot ar saskaņu sabiedrībā. Demokrātija ir process nevis kaut kāds stāvoklis, kas būtu jāsasniedz, jo runa ir par politisko darbību, par attiecīgu domāšanu (apziņu) un tai atbilstošu dzīvesveidu visās sfērās. Tikai tādēļ demokrātija spēj politikā vispilnīgāk paust cilvēka dzīves būtību – saprašanu. Tas iespējams tikai tad, kad politikas pamatus veido saprašana, nevis zināšana. Demokrātija ir ne vien politiskais režīms, bet arī attiecīgs dzīvesveids, kas balstās uz saprašanu. Līdz ar to demokrātija ir nepastāvīga un trausla, tāpat kā viss nepārtrauktā kustībā esošais un pārmaiņām pakļautais. Tā balstās uz demokrātisku politiskās varas sistēmu.
…