Secinājumi
1) „Latvijas Prokuroru ētikas kodekss” pēc būtības ir „Prokuratūras likumā” tieši vai netieši pieminēto ētikas pamatprincipu atspoguļojums. Ētiska rakstura priekšraksti, kas likumā izteikti nesecīgi un dažkārt ir tikai noprotami kontekstā, ētikas kodeksā izteikti skaidri un nepārprotami (skat. analīzi!).
2) Lai arī „Latvijas Prokuroru ētikas kodeksu” ir izdevusi Ģenerālprokurora padome (nevis Saeima), to par saistošu prokuroriem netieši atzīst „Prokuratūras likums” (piemēram, par vienu no atlaišanas iemesliem nosaucot kodeksa normu pārkāpšanu un neievērošanu).
3) Ētiskie principi savā starpā atškiras ne tikai ar saturu, bet arī ar to realizēšanas īpatnībām. Ar to jāsaprot, cik liela prokurora patstāvība pieļaujama konkrētā principa izpildē. Šo atškirību īpaši uzskatāmi var novērot starp patstāvības un neatkarības un profesionālās izaugsmes principiem: ja patstāvības un neatkarības principa izpildē stingri reglamentēta prokurora pieļaujamā un nepieļaujamā rīcība, tad profesionālās izaugsmes princips paredz visai lielu rīcības brīvību- prokurors var pats izlemt, kādā veidā celt savu profesionālo kvalifikāciju, izmantojot apmaksāto atvaļinājumu.
4) „Latvijas Prokuroru ētikas kodekss ” netieši cenšas veicināt prokuroru koleģiālo vienotību ar mērķi novērst prokuratūras institūta diskreditācijas iespējamību sabiedriskajā apziņā („Prokuroru savstarpējās attiecības un uzvedības pamatprincipi”).
…
