Veronika Strēlerte (1912 – 1995) ir viena no spožākajām dzejniecēm latviešu literatūras vēsturē un šī dzejas izlase „Mans laiks” (1992) atspoguļo viņu gan kā personību, gan kā sabiedrības daļu, kā trimdinieci. Šajā izlasē ievietoti dzejoļi no visiem viņas dzejoļu krājumiem „Vienkārši vārdi” (1937), „Mēness upe” (1945), „Gaismas tuksneši” (1951), „Žēlastības gadi” (1961) un „Pusvārdiem” (1982), izņemot vienu krājumu „Lietus lāses”, kas izdots 1940. gadā.
V. Strēlertes dzeja ir smalki sievišķīga, elēģisku noskaņu pārpilna - brīžiem uzmundrinoša, brīžiem skumjām, pesimismu nomācoša. Tā ir kā spēle starp prieku un bēdām, starp laimi un nelaimi, starp dzīvību un nāvi. …
