Vācu valoda ir ģermāņu grupas valoda. Sadzīvē oficiāli un kultūras sfērā vācu valodu lieto vairāk kā 100 miljoni cilvēku. VFR, VDR, Rietumberlīnē, Austrijā, Lihtenšteinā vācu valoda ir oficiālā valoda. Šveicē-viena no oficiālajām valodām. Luksemburgā-viena no oficiālajām valodām līdzās franču valodai. Vācu valoda pieder pie rietumģermāņu valodām. Veidojusies galvenokārt uz franku, alemaņu, bavāru cilšu dialektu bāzes. Vācu valodas vēsturē ir četri periodi: senaugšvācu un sensakšu resp. senlejasvācu valodas periods, vidusaugšvācu un viduslejasvācu valodas periods, agrīnais jaunaugšvācu valodas periods, jaunaugšvācu un jaunlejasvācu valodas periods. Senaugšvācu rakstu valodā atspoguļojās dažādu rietumģermāņu dialektu īpatnības, vienotas rakstu valodas nebija. Pirmās nozīmīgās valodas unifikācijas tenences izpaudās , sākot ar 12. gs., vidusaugšvācu dzejas valodā (bruņinieku lirikā).…
