Darba alga – darbiniekiem paredzēta kompensācija noteiktas summas veidā par saražotās produkcijas vienību, stundu, mēnesi vai citu darba apjomu.[3;91]
Visas LR sastopamās profesijas un to līmeni sakopoti profesiju klasifikatorā.
Darba apmaksai izšķir 2 formas:
gabaldarba;
laika darba alga.[1; 94]
1.1.Laika darba alga
Laika darba alga – to maksā par nostrādāto laiku(darba stundu, nedēļu, mēnesi, gadu) Laika algu pielieto visplašāk, jo to maksā praktiski visiem darbiniekiem, tas ir, vadītājiem, speciālistiem un strādniekiem. Šo algu maksā noteikti visiem tiem, kuriem ir garīgs darbs, strādniekiem to maksā, ja darbu nevar normēt, ja ir īpaši jāstimulē kvalitāte, ja darbu regulē iekārtas un to ritmu nevar ietekmēt cilvēks.
Uzņēmums ir atbildīgs par darbinieku produktivitāti. Ja uzņēmums sasniedz labu darba efektivitāti, darba algas vienas produkcijas vienības izmaksas būs zemākas nekā neefektīvā uzņēmumā.[1;65-66]
1.2.Gabaldarba alga
Gabaldarba alga – tas nozīme, ka algu maksā par padarītā darba daudzumu. Šo algu parasti pielieto:
ja darbu var normēt;
ja precīzi var uzskaitīt padarīto darbu;
ja ir jāstimulē ražošanas apjoma pieaugumu (nosacīti);
Gabaldarba forma tiek pielietota sekojošu sistēmu veidā:
vienkāršā vai individuālā gabaldarba sistēma;
kolektīvā gabaldarba sistēma;
gabaldarba premiālā sistēma;
netiešā gabaldarba sistēma;
akorda gabaldarba sistēma.…
Darbs palīdz attīstīties cilvēka fiziskajām un intelektuālajām spējām, kā arī palīdz pilnveidoties sociālajām un ētiskajām attiecībām. Darba vide lielā mērā ietekmē bioloģisko procesu norisi organismā un tādējādi ir saistīta ar strādājošā veselību. Pareizai darba samaksas organizācijai ir ļoti liela nozīme vēlamā personāla atlasē un noturēšanā, profesionalitātes paaugstināšanā, darba ražīguma un ienesīguma celšanā. Tā ir svarīga uzņēmēja darbības sfēra. Lai to pareizi risinātu, ir jāpārzina darba atalgojuma tiesības, iespējas, principi, jāprot paredzēt darba rezultātu un iespējamās sekas. Viens no darba organizācijas svarīgākiem jautājumiem ir darba apjoma normēšana vai darba tehniskā normēšana, kas principā ir tehniski pamatotu normu izstrāde pamatojoties uz darba procesa un tā izpildes iespēju zinātnisku analīzi. Darba normēšana nosaka katram darbiniekam darba daudzuma mēru normu veidu, kuras atkarībā no ražošanas un darba organizācijas īpatnībām, var būt dažāda lieluma un veida. Darba apjoma normēšana vai darba tehniskā normēšana ir tehniski pamatotu normu izstrāde pamatojoties uz darba procesa un tā izpildes iespēju zinātnisku analīzi. Darba mērķis ir izpētīt darba samaksas organizāciju un darba normēšanas teoriju. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tika noteikti sekojoši darba uzdevumi: Atrast un izpētīt literatūru par noteikto tēmu; Izteikt secinājumus;
