-
Īrijas nodokļu politikas analīze un tās salīdzinājums ar Latviju
Īrijas tautsaimniecības attīstībā kopš 70. gadiem bijuši vairāki notikumi, kas varētu būt interesanti Latvijai. Īrijai ir ļoti atvērta ekonomika, kurā liela nozīme ir importam un eksportam
Šīs valsts integrācija pasaules ekonomikā kļuva iespējama pateicoties galvenokārt brīvajām ekonomiskajām zonām, kuras noteica stabilos Īrijas ekonomikas pieauguma tempus. Valsts teritorijā tās ir divas – Šenonas lidostas brīvā zona un Dublinas muitas doku zona.
Īrija līdz 80-to gadu vidum nesekmīgi mēģināja atrast ekonomikas attīstības paātrināšanas veidus, proti izmantojot protekcionismu un importa aizvietošanu. Kad pēc nesekmīgiem mēģinājumiem 60-ajos gados Īrija pievienojās Kopējam tirgum 1973. gadā, valsts vēl ilgi palika par vienu no vismazāk attīstītajām valstīm Savienības sastāvā ar augstāko inflācijas līmeni Rietumeiropā. Periods līdz 1987. gadam labi raksturo nespēju atrast attīstīšanas virzienu valstij ar lielo darba spēku skaitu ar pietiekami augstu izglītību. Inflācijas samazināšanas centienus pavadīja šajos gados ilgstoša stagnācija kā arī imigrācija.
Kopš tiem laikiem Īrija vienmēr bija ES stipra piekritēja, kas ir izskaidrojams galvenokārt ar diviem iemesliem. Pirmais - tās līdzdalība ES padarīja Īriju mazāk atkarīgu no lielā kaimiņa – Lielbritānijas. Un otrs – ir tas, ka Īrija vienmēr ir bijusi ES finansu palīdzības saņēmēja, it īpaši lauksaimniecības subsīdiju. Tas bija milzīgs ekonomisks atbalsts arī infrastruktūras attīstības jomā. …
Ja salīdzinam Īrijas straujās attīstības brīnumu, tad jāatzīst, ka pēc iestāšanās ES Īrijas valdība nebaidījās aizņemties naudu, bet aizņemto naudu ieguldīja attīstībā! Tā, piemēram, laika posmā no 1973. gada līdz 1988. gadam Īrijas budžeta deficīts vidēji bija 10% no iekšzemes kopprodukta, bet atsevišķos gados tas sasniedza pat 13 – 15% no IKP. Mērķtiecīgas investīcijas paralēli ar sekmīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi ļāva izveidot apstākļus ļoti sekmīgai sabiedrības attīstībai un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, jo strauji pieauga eksports un rūpnieciskā ražošana. 1973. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Īrijā bija 48% no tā laika ES sešu dalībvalstu vidējā līmeņa, bet 2001. gadā tas sasniedza jau 125% (!). Apstākļos, kad, piemēram, brūk kopā Latvijas autoceļi, nav citas iespējas kā aizņemties, lai būtu gan līdzfinansējums ES naudai, gan vienkārši naudas līdzekļi, ko ieguldīt Latvijas autoceļos. Ar šādu ceļu segumu mēs aizbaidām jebkuru potenciālo naudas ieguldītāju valsts ekonomikā.
