Merķelis arī apraksta to, ka latviešu zemnieka dzīves apstākļi stipri vien bijuši atkarīgi arī no viņa muižkunga labvēlības. Daži muižkungi izturējās pret zemniekiem gana cilvēcīgi, piemēram, „Viņš ar tiem apgājās saudzīgi, prasīja tikai to, ko prasīt viņam bija tiesības, rūpējās par viņu bērnu mācīšanu [..] ”, kā arī atsevišķi muižnieki, kuri savos īpašumos ierobežoja zemnieku apspiešanu, noteica zemnieku mantošanas un īpašuma tiesības.
Kopsavilkums
Gan G.Merķeļa, gan B. Plīnija darbi noteikti spilgti atspoguļo latviešus konkrētā laika posmā, šīs ir lieliskas grāmatas informācijas smelšanai par latviešiem dažādos laika posmos. Manuprāt, salīdzinot šīs grāmatas, interesants šķiet fakts, ka katrs no autoriem izvēlējies citu skatu punktu un grāmatas mērķi, arī laika posmi, kad grāmatas sarakstītas ir atšķirīgi, tomēr abiem autoriem un darbiem ir daudz kopīgu iezīmju, kas raksturo latviešus, to tradīcijas un dzīves apstākļus. Lai gan, pēc manām domām, šādu grāmatu citātus būtu jāuztver saudzīgi un noteikti ne vispārīgi, jo katra cilvēka individuālais skatījums nebūt nevar simtprocentīgi atbilst visiem vēstures faktiem.
…
