Vēl kāda tendence, kas mēdz graut lasītāju uzticību, ir nosaukuma neatbilstība tekstam. Nereti tiek pieļautas faktu kļūdas - virsraksts pilnībā nesakrīt ar to, kas atrodams publikācijā. Taču daudz biežāka parādība ir notikumu pārspīlēšana un ar pašu ziņas sižetu īpaši nesaistītu detaļu izcelšana, lai pēc iespējas vairāk ieinteresētu publiku. Tomēr šajā gadījumā ir vērts aizdomāties par to, ka mērķis dažkārt attaisno līdzekļus – žurnālista mērķis ir piesaistīt lasītājus. Ne vienmēr ir nepieciešama turēšanās pie sausiem likumiem, dažkārt nelielas atkāpes no normas ir pieļaujamas.
Plašsaziņas līdzekļu publikāciju virsrakstos sastopamās kļūdas var uzskatīt par necieņu pret lasītāju. Tās apgrūtina informācijas nodošanu, ļauj tai kļūt pārprotamai, nesaprotamai un neuzticamai. Mediji ir līdzeklis, kā izplatīt valodu, un, ja kļūdas tiek pieļautas plašai sabiedrībai pieejamās publikācijās, tad arī pašai valodai tiek zināmā mērā nodarīts kaitējums. Tomēr arī žurnālistam ir jāpanāk savs efekts – jāiegūst publikas uzmanība, tādēļ nevaram teikt, ka viss ir melns vai balts. Ir normas, kuru neievērošanu var uzskatīt par rupju pārkāpumu, taču ir arī tādas, kurās zināmas atkāpes drīkstam izdarīt.
…
