Uzskatu, ka nozīmīgākais faktors, kas nav ļāvis angļiem veidot kultūru dialogu ar itāli, ir ārkārtīgā augstprātība. Uz citiem vienmēr skatoties ‘’no augšas’’ nav iespējams veidot vienlīdzīgu kontaktu, kas balstās uz sapratni. Heritoni uzskatīja Džino par zemākas kārtas pārstavi, kas neļāva pusēm kvalitatīvi komunicēt. Bija novērojams, ka Heritonu ģimene nemaz nebija iepazinusies ar itāļu pieņemtajām normām, piemēram, to, kā viņi mēdz uzvesties operā. Palasot vai pajautājot kādam par itāļu kultūru, šī saskarsme noteikti būtu bijusi labāka. Šķiet, ka Heritonu ģimenes pārstāvji pat neapzinājās, ka angļiem un itāļiem ir dažādas kultūras, jo uzskatīja, ka tikai viņi uzvedas pareizi - pārējie ir nepareizi vai ‘’nekulturāli’’. Ierodoties citā kultūras telpā, ir jācenšas adaptēties tur esošajām kultūras normām, nevis jācer, ka citi pielāgosies tavējām.
Romāna autors Forsters atsakas sniegt lasītājiem laimīgas beigas, tā vietā viņš liek aizdomāties par to, kā ir, ja lietas nenotiek tā, kā plānots. Filips gadiem uzskatīja, ka saprot pasauli, taču romāna beigās atskārta, ka patiesībā nesaprot neko. Grāmatas noslēgums liecina par to, ka varoņi, visticamāk, atgriezīsies ierastajās sliedēs: atpakaļ pie labajām angļu manierēm un nebeidzamās cīņas pēc kārtības un pareizības. Drūms, taču visai reālistisks nobeigums.
…
